Nervozs bērns!(1)

Runājot par mazuļa vajadzībām, nereti tiek apspriesta zīdaiņa pareiza ēdināšana un aprūpe. Taču bērnam ir arī psiholoģiskās vajadzības, kas jo īpaši būtiskas ir viņa pirmajā dzīves gadā. Kā t/c „Domina” topošajām māmiņām organizētajā seminārā „Gaidību 4dienas” norādīja perinatālā psiholoģe un psihoterapeite Mirdza Liepiņa, bērns būtībā aug no divu veidu „barībām” – fizioloģiskās un emocionālās.

„Skolas gaitu uzsākšana ir pilnībā jauna dzīves situācija mazajiem septiņgadniekiem. Taču arī vecākiem šīs ir lielas izmaiņas dzīvē, kam bieži vien pieaugušie ir mazāk sagatavojušies nekā bērni”, atzīst klīnikas Premium Medical bērnu psiholoģe, Montesori pedagoģijas speciāliste Inga Ādamsone.

Esmu skolotāja, strādāju 1.klasē. Manas klases meitene skolas tualetē ar kakām uzrakstīja rupju vārdu uz sienas. Sarunas ar mammu neveiksmīgas, viņa pastāv uz to, ka viņas bērns neko tādu nevar būt izdarījis. Viņas reakcija bija uzbrukums, ka skolā bērnus par maz pieskata utt. Mani dara bažīgu arī meitenes izteikumi par patēvu un viņu attiecībām. Saprotu, ka ar mammu labāk neko nerunāt, bet gribu saprast, kāpēc bērns tā rīkojas. Vai es varu ( drīkstu?) kā palīdzēt? Paldies!

Mans astoņus gadus vecais dēliņš brauc divas reizes nedēļā uz hokeja treniņu 60 km. no mājām. Nākošgad, kā treneris saka, viņam jāiet brocēnu skolā, jo treniņi būs katru dienu un izbraukt nevarēsim. Tas nozīmē, trešās klases skolnieciņš, uz piecām dienām prom no mājām. Man kā mammai sirds sažņaudzas kad iedomājos: viņš vēl tik maziņš un prom no mājām. Varbūt to visu izbeigt un miers. Baidos par bērnu vai viņš to pārdzīvos.

Zini, Mērijai kāzas izjuka! Tieši svinīgākajā brīdī, kad abi mija gredzenus, uzradās mirušā spoks un visu izjauca. Tagad Mērijai jāmeklē jauns puisis.

Ir svētku laiks. Aktualizējas jautājums par dāvanām, par došanu un ņemšanu, dalīšanos ar otru.

Netīšām bērnu pieķēru skatoties porno, biju šokā un īsti nezināju ko darīt un kā rīkoties.

Mums ir problēma ar vecāko puiku (8 gadi). Lieta tāda, ka viņš čurā visur - gultā, savā mantu kastē, miskastē. Esam mēģinājuši visādi ar viņu runāt un izdibināt viņa rīcības iemeslus, bet vienīgā atbilde ir, ka viņš spēlējoties negribot iet uz tualeti. It kā nav dumjš, iet skolā 3. klasē, mācās labi. Vairs nezinām ko iesākt! Varbūt jūs varētu ko ieteikt?

Man ir jautājums par 10 gadīgas meitenes uzvedību... divus gadus atpakaļ man bija ļoti grūti atrast kopīgu valodu ar savu meitu. Reti kad ar viņu iespējams bija normāli kaut ko sarunāt. Izmēģināju dažādas pieejas.. gan ar mierīgu runāšanu, gan rāšanos, gan arī piedāvājot izvēli, bet bez rezultāta. Griezāmies arī pie bērnu psiholoģes pēc padoma

Mums ģimenē aug divi bērniņi, puisim 7. gadi, meitai, 2.5. gadi. Grūtības ir tajā, ka meita ir ļoti jauka, mīļa un paklausīga ar tēti, ar auklēm, vecvecākiem, bet tiklīdz kā pārnāk mājās mamma, tā raud vienā raudāšanā un ķeras tai klāt visās malās! (jāpiemin, ka meitas gaidīšanas laikā mamma izšķīrās no vīra).