Daudz īsāki stāstiņa ar morāli un bez tās, kuri ātri aizmirstas un neaizmirstas nekad. Stastiņi par mums, mūsu vecākiem, padomju laikiem un šiem laikiem. Par visu to, ko mēs paši vai mūsu sola beidri un draugi pieredzējuši un izjutuši.


Patiks tiem, kuriem patīk lasīt par zināmām smeldzīga, reizēm smieklīga. Man tā kļuva patīkama atriezšanās pagātnē, redzētām
vietām, ielām, upēm, zināmiem laikiem, cilvēkiem un situācijām. Patika, jo uzrakstīts tieši tā kā bija!

Viegla lasāmviema, raita valoda un saprotams vēstījums. Kautrīgākiem lasītājiem pēdējo stāstu lasot liksies - fui, kā tā var rakstīt.

Lietotājs:

Šito atstāt tukšu!