johnm2205

nosūtīt draugam / diskusijas par rakstu

Uzdot jautājumus

• Currently 3.06/5
• 1
• 2
• 3
• 4
• 5

Līdzīgie raksti:

• Vai bērniņš tiks reģistrēts kā mana
• Vai nepieciešams vienošanos apstipr
• Polijā grib ieviest soda naudu par
• Šķiršanās, ko es varu atgūt
• Cik maksā laulības šķiršana
• Laulības šķiršana
• 6 veidi kā atgūties pēc šķiršanās
• Vai es bērniņam varēšu likt bioloģi
• Ja tomēr šķiršanās, tad jautri
• Kur meklēt psihologa palīdzību

Tiesība celt prasību par laulības šķiršanu ir personiska tiesība, un pēc vispārīga principa šādu prasību var celt tikai pats laulātais, ja ir iestājušies Civillikuma 71.-74.pantā norādītie laulības šķiršanas pamati.

Spēkā esošā Civillikuma redakcija nosaka, ka laulību šķir tiesa, pamatojoties uz viena laulātā vai abu laulāto pieteikumu. No augstāk minētā izriet, ka patlaban vienīgā iestāde, kura ir tiesīga izskatīt laulāto prasījumu par laulības šķiršanu ir tiesa. Tomēr, neskatoties uz pastāvošo kārtību, ir aicinājumi mainīt pastāvošo kārtību un laulības šķiršanas lietas nododot notariāta institūtam [skat. Pilsētniece I. Jauns piedāvājums, kā atslogot tiesas un samazināt lietu skatīšanas termiņus. Notāri gatavi pārņemt bezstrīdus lietas./Latvijas Vēstnesis, pielikums Jurista Vārds, Nr.7 (602),16.02.2010.].

Tā kā patlaban laulības šķiršanas institūts izskatāms valsts tiesā, šajā rakstā tiks apzināti laulības šķiršanas pamati, neanalizējot šo prasījumu izskatīšanas iespējamību pie zvērinātiem notāriem.

Civillikums nosaka, ka laulību var šķirt, ja laulība ir izirusi. Laulība uzskatāma par izirušu, ja nepastāv laulāto kopdzīve un nav vairs sagaidāms, ka laulātie to atjaunos, taču ir jāzina, ka pieņemams, ka laulība ir izirusi, ja laulātie vismaz trīs gadus dzīvo šķirti. No augstāk minētā izriet, ka gadījumos, ja viens no laulātajiem ir iesniedzis prasību par laulības šķiršanu, neievērojot šķirtas dzīves prezumpciju, tiesa var atlikt lietas izskatīšanu pēc būtības samierināšanās nolūkā. Tostarp tiesa vērtēs arī apstākli, vai laulības šķiršana nekaitēs laulībā dzimušo nepilngadīgo bērnu interesēm.

Likums reglamentē, ka šķirta dzīve laulātajiem būs tajā gadījumā, ja laulātie dzīvo šķirti, ja viņiem nav kopīgas saimniecības un viens no laulātajiem noteikti negrib to atjaunot, noliedzot laulības kopdzīves iespējamību. Kopīga saimniecība var nepastāvēt arī tad, ja laulātie šķirti dzīvo kopīgā dzīvoklī. Civillikumā ir noteikts, ka laulāto kopdzīve var arī nepastāvēt, ja laulātie vēl aizvien turpina dzīvot vienā dzīvoklī, taču gadījumā, ja viens no laulātajiem noliegs šķirtu dzīvi, tad otram laulātajam, kurš uzskata, ka laulātie nedzīvo laulāto kopdzīvi, būs jāpierāda, ka nepastāv laulāto kopdzīve. Tomēr šajā gadījumā par pietiekamu pierādījumu nekalpos vienas puses apgalvojums, jo pušu paskaidrojumi ir tikai ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi (Civilprocesa likuma 104.panta pirmā daļa), līdz ar ko paskaidrojumiem vai iebildumiem nav pilna pierādījuma spēka. Tas nozīmē, ka tiesa nevar izdarīt secinājumus par lietas apstākļiem, kā arī nevar taisīt spriedumu, pamatojoties tikai uz pušu paskaidrojumiem, ja tos neapstiprina citi pierādījumi, par kuru ticamību tiesai šaubas nerodas, vai arī otra puse apgalvojumam nepiekrīt. Tiesu praksē ir novērojams, ka šajos gadījumos kā pierādījumam par šķirtu dzīvi tiek pieaicināti liecinieki, kas liecina par šķirtas dzīves esamību.

Ja pastāv situācija, ka laulātie dzīvojuši šķirtu dzīvi mazāk kā trīs gadus, tiesa var šķirt laulību gadījumos, ja laulības turpināšana tam laulātajam, kas pieprasa laulības šķiršanu, ir neiespējama tādu iemeslu dēļ, kuri ir atkarīgi no otra laulātā un kuru dēļ kopdzīve ar viņu būtu neizturama cietsirdība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu (neizturama cietsirdība var izpausties kā psiholoģiska vardarbība, draudi, fiziska iespaidošana u.c. gadījumi, kad viens no laulātajiem tiek pazemots), abi laulātie pieprasa laulības šķiršanu vai viens laulātais piekrīt otra laulātā prasībai šķirt laulību (kopīga pieteikuma iesniegšana par laulības šķiršanu vai laulātā piekrišana laulības šķiršanai, ja ir celta prasība, kalpo par prezumpciju, ka laulība ir izirusi un laulātajiem nav vēlmes to atjaunot) vai gadījumā, ja viens no laulātajiem uzsācis kopdzīvi ar citu personu un šajā kopdzīvē ir piedzimis bērns vai ir gaidāma bērna piedzimšana (vienam vai abiem laulātajiem pastāv faktiskā kopdzīve ar citu personu).

Jāuzsver, ka tiesa nevarēs izšķirt laulību, ja laulātie nebūs vienojušies par laulībā dzimuša bērna aizgādību, bērna uzturlīdzekļiem, kopīgās mantas sadali. Tas nozīmē, ka vienlaikus, iesniedzot laulības šķiršanas prasījumu, laulātajiem savstarpēji ir jāvienojas par uzturlīdzekļu maksājumiem, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, aizgādības tiesībām, ja laulātajiem ir nepilngadīgi bērni, kā arī laulātajiem jāvienojas par kopīgā mājokļa sadali, uzturlīdzekļu maksājumiem laulātajam, kuram pasliktinās mantiskais stāvoklis pēc laulības šķiršanas, par personiskās lietošanas priekšmetiem, kustamo mantu, kopīgo mantu.

Civillikuma 69.panta otrais teikums nosaka, ka laulība ir šķirta no dienas, kad tiesas spriedums par laulības šķiršanu stājies likumīgā spēkā, līdz ar ko pastāv iespēja, ka līdz laulības šķiršanas prasījuma izskatīšanai pēc būtības, laulātajiem ir iespēja prasījumu atsaukt un lūgt tiesu tiesvedību lietā izbeigt, pastāv iespēja noslēgt izlīgumu un lūgt tiesu šķirt laulību.

Mg.iur.Inese Cinīte, zvērināta advokāta palīdze
ZAB „D.Graudiņa, J.Ozoliņš un A.Zujevs,”