lvru
Klusēsim latviski?
- 60% iedzīvotāju pieļauj gadījuma at
- Laime vistiešākajā veidā ir atkarīg
- Ģimenes vērtība un vieta mūsdienu s
- Aicina pretendēt uz Ģimenei draudzī
- LM: sabiedrība jāturpina izglītot p
- Melnā kaste
- Lielās talkas 2009 ietvaros Salienā
- Neredzamie briesmoņi
- Vīrietis, vīrietis un kā pēc 40?
- Bērna uzvedība sabiedrībā
Jau pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta esmu absolvējusi Filoloģijas fakultāti toreizējā LVU. Es neapgalvoju, ka šodien par latviešu valodu zinu vairāk par tiem, kas ir apguvuši eksaktās zinības. Zinu gan to, ka zināšanas ir vai nav un skolā nav jāiet tāpēc, lai tās iegūtu, bet gan tāpēc, piemēram, lai saprastu savu vēlmi tās iegūt kādā konkrētā jomā. Tas gan uz valodu neattiecas, bet šoreiz gribu runāt par to ( ne – viņu, jo viņš saka tikai par dzīvām lietām).
Es zinu arī to, KA tagad ir ziema, KAD jābūt baltam sniegam. Tāpēc, ka sniega vietā no gaisa līst lietus, man nav jāsāk lietot daudzi māšu piesaukšanas vārdi un jāsauc visi apkārtējie par lošiem, neaizmirstot kādu īsu vārdiņu angļu valodā.
Ir mūsu vidū tādi, kas satraucas, ka no viena grāvja – rusifikācijas - esam tikuši vaļā, paši droši kāpjot otrā – anglifikācijas - grāvī. Runā pat, ka mēs esam aizmirsuši savu etnisko izcelšanos, etniskās dimensijas, kas jau arī citur pasaulē vairs nav svarīgas. Tā nu tas ir. Citur pasaulē laikam cilvēki ātrāk sākuši gulēt ar sveštautiešiem un viņiem nekādi nevarēja rasties tikai vienas tautības pārstāvis. Viņu bērns bija ( ir) jauktenis.
Kas mums šodien, vēl latviešiem, liedz runāt pareizā latviešu valodā? Kāds likums, spiediens vai pašu nevērība? Protams, ir jāzina citas valodas, vairākas. Bet katrā brīdī jāizvēlas, kuru no tām lietot. Pareizi lietot, tā, lai citi arī saprot. Tikai izskatās, ka lēnām virzāmies uz to, ka divi latvieši sarunāsies latviski, bet trešais, arī latvietis, nevarēs iesaistīties sarunā, jo nesapratīs, par ko tie divi runā. Pārspīlēju. Bet ko mēs paši darām, lai tā nebūtu?
Gunta Leona