lvru
Lieldienas
Lieldienu izdarības, varbūt vēlāku kristietības uzslāņojumu rezultātā ir sadalītas 3 daļās – zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena un pati Lielā diena. Pēc Baznīcas tradīcijas Lieldienas vienmēr svinētas svētdienā, bet senči tās svinējuši tai dienā, kad diena un nakts ir viena garuma, tātad ap 19. – 21 martu. Ar Lieldienām saistītās izdarības saistītas ar Pasaules atdzimšanu vai Jauno gadu. Mūsu senči ir zinājuši lielu noslēpumu – ne cilvēka dvēseles, nedz visas sabiedrības problēmas nevar atrisināt atgriežoties pie „vecajiem labajiem laikiem” vai dzīvojot iedomātā „gaišajā nākotnē” un pat ne ar uzcītīgu darbu tagadnē, lai savienotu daļas, kuras tiecas sadalīties (piemēram tautu). Tikai jauna piedzimšana spēj uzveikt nāvi. Jauna piedzimšana, nevis vecā atdzimšana! Dvēselē un sabiedrībā – lai turpinātu mūsu eksistenci jānotiek „nebeidzam dzimšanas” procesam.
Daži ticējumi par Lieldienām
Lieldienu rītā mazgājas pret Sauli tekošā ūdenī tad būsi vesels visu gadu. Pret Sauli tekošās upes tika uzskatītas par svētupēm, bet pret Sauli tekoši avotiņi tikuši saukti par „vilkaču avotiņu”.
Pirms Saules iet uz šķūni skaidiņas lasīt, lai nauda turas.
Lieldienas rītā visās (pret Sauli tekošās) upēs ūdens ir svēts. To pasmeļ un tas visu gadu nebojājas. Ar to var svētīt ēkas – piemēram kūtis, lai mošķi un kukaiņi neiet tajās.
Pirms Saules apgriež pirkstiem nagus, lai acis nesāp. Arī pa ganībām velk lupatu – vāc rasu. Lupatā savākto rasu dod govīm dzert.
Lieldienu rasā jāvārtās, lai veselība būtu visu gadu.
Uz krustcelēm, kur laumas dzīvojot, tiek nesti mājās, pirms Saules saslaucītie gruži, lai kukaiņus no mājām padzītu. Tātad – ziedojums krustceļu gariem, vai Māras tumšajam aspektam (kuru grieķi dēvēja par Hekati, bet indieši par Kali.)
Ar darvu uz kūts durvīm velk zīmes pret laumām. – Kādas zīmes vilktas? – Lietuvēna krusts- gan ar 5, gan ar 8 stariem, 3 krupīši, kurus uzskata par pārticības zīmi. Vilkti arī uguns krusti – pret ļauniem gariem un vēl dažas zīmes.
Spriežot pēc tā ka tiek vilktas jaunas aizsardzības zīmes, ir zināmi aizliegumi – piemēram drēbes uz nakti neatstāt ārā un nedot svešiem pienu, lai nenobur lopus. No rīta, pirms Saules lēkta ar izkapti pār plecu 3 reizes iet ap māju – ļaunos garus dzenājot.
Lai govis nebizotu Lieldienu rītā bez Saules uz slotas 3 reizes savas robežas jāapjāj. Ja Lieldienu naktī ar pīlādža rungu ap māju ap māju apskrien – to māju noburt nevar.
Ar lāča modināšanu, putnu gaidīšanu un dzīšanu saistīti arī dažādi trokšņošanas rituāli un maģiskas izdarības. – Pirms Saules lēkta skrien gar savu vai kaimiņa laidaru saucot: „Man tas labums, tev tas sliktums!” Tāpat cirtuši malku, kāpuši kokā „labumu sakliegt”, šāvuši gaisā, vai ar koku bungojuši pa jumtu. Uz šāvienu esot jāatbild: „Tavā laukā paēst, manā sētas malā gulēt!” Salīdzināšanai vudū Jaungada rituāls bagātības piesaistīšanai – uz jumta bērt labības graudus – lai labība līdz jumtam, lai pietiek pašam un putniem arī.
Daudzas lopu vainas ārstē ar Lieldienās dētām olām. Ja Lieldienās nemainās ar olām tad cāļi nepadodas. Senāk olas krāsotas tikai ar sīpolu mizām. Ūdens, kurā vārītas Lieldienu olas esot jālej pār sētu sakot: „Pūš, pūš vanagam acis ciet ar olu pērvi!” Pirmo olu saimnieks griež tik daļās, cik saimē ļaudis, lai saticība valda. Ja kāds neuzkāpj olas čaumalai – saime visu gadu naidosies. Šķiet ka olas uz Lieldienām krāsotas visur, kur pielūgta Saules meita – Venēra.
Sestdienas vakarā pirms Lieldienas iet puiši no mājas uz māju „pautus šaut” , kas tos ar olām cienā - tam glāzi ielej, kas nedod – tam ar žagariem.
No rīta pirms Saules puiši sprauž kadiķus rudzu laukā. Kalna galā sprauž eglīti, ap ko meitām lēkāt un dziedāt, par to puišus cienā ar pīrāgiem. Tad visi ar žagariem iet gulētājus modināt.
Lieldienu rītā gulētājus ar kadiķi perot un dziedot:
Lieldiena, Lieldiena,
Slimība laukā, veselība iekšā
Dodiet olas, naudu
Un citus labus ēdienus
Izpērtie tad pērāju cienā apceļot, ka ar egli vai priedi pēris. Ja kādam grib īpašu godu parādīt – per ar plaucētiem bērza žagariem. Vēlāk svin ar ēšanu, dzeršanu un dancošanu. Kar šūpoles. Ja kāds, kas katru gadu šūpoles cēlis tās neuzliek – tam gariņi atriebjoties.
Māris Pelēkais saulesjosta.lv