Lieldienas 2023. gadā
2023. gadā Lieldienas iekrīt 9. aprīlī.
Atšķirībā no citiem svētkiem, kas vienmēr tiek svinēti konkrētos datumos, Lieldienu svinēšanas laiks katru gadu ir citā datumā. Svētku norise ir atkarīga no mēness kustības, pareizāk pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas. Praksē tas nozīmē, ka Lieldienas tiek svinētas laika posmā no 22. marta līdz 25. aprīlim. 2023. gadā Lieldienas svinēsim 9. aprīlī.
Lieldienu tradīcijas Latvijā un pasaulē
Lieldienas ir nozīmīga latviešu pagānu un kristiešu svētku diena. Latvijā to bieži svinam saistībā ar saules uzvaru pār tumsu, taču kristīgajā pasaulē to svin saistībā ar Jēzus Kristus augšāmcelšanos, kas saskaņā ar Bībeli notika tieši Lieldienu rītā. Aplūkosim dažas tradīcijas, kas ir spēkā Latvijā un pasaulē:
- Olu krāsošana – ar sīpolu mizām, zariņiem, lapiņām, tēju, rūpnieciski iegūtām krāsvielām vai citām metodēm. Olu krāsošana Lieldienās ir latviešu klasika par ko varam būt lepni.
- Olu slēpšana un meklēšana. Bērniem tiek izdalīti grozi vai maisiņi un viņi tiek sūtīti medībās, lai atrastu paslēptas olas (krāsotas). Mūsdienās tiek slēptas arī šokolādes oliņas vai plastmasas olas, kas pildītas ar konfektēm vai kārumiem. Olu medības parasti pavada citas Lieldienu tematikai veltītas aktivitātes, piemēram, olu dekorēšana vai Lieldienu rokdarbu gatavošana. Vai Lieldienu olas slēpj Lieldienu zaķis, vecāki vai kāds cits, nav svarīgi – galvenais ir piedalīties.
- Olu kaujas – kuram stiprākas olas, tas uzvar un ņem uzvarēto olu sev par balvu.
- Olu ripināšana – izvietojiet dažas olas zālītē vai istabā uz grīdas un ripiniet pārējās pa iegrebtu dēli. Ja ripināmā ola pieskaras tai, kas atrodas uz zemes, varat to ņemt sev.
- Šūpošanās – visi latvieši zina, ka Lieldienās ir jāšūpojas, lai odi nekostu. Tradicionāli tika veidotas speciālas Lieldienu šūpoles, kas pēc svētkiem tika sadedzinātas. Mūsdienās izmantojam jebkuras šūpoles arī tās, kas ir bērnu spēļu laukomus.
- Svētku pusdienas – ģimenes Lieldienu svētdienā pulcējas uz svinīgu maltīti. Tradicionālajā Latvijā tiek ēstas olas un apaļa kūka vai biezpienmaize, kas simbolizē sauli. Ārzemēs bieži vien ietilpst jēra gaļa, šķiņķis vai cita gaļa, kā arī tādi piedevas kā cepti dārzeņi, kartupeļi un maize.
- Reliģiskie rituāli – kristieši pārdomā dzīvi, klausās svētku dievkalpojumus, dzied dziesmas un lasa Bībeli. Latvieši mazgā muti pirms saules lēkta avotā, lec jautrās dejās, bet dievturi izpilda savus saulgriežu rituālus.
- Svētku gājieni – daudzās kultūrās Lieldienas tiek svinētas ar gājieniem un procesijām, kurās nes reliģiskas statujas un ikonas, kā arī dzīvi dzīvnieki, piemēram, ēzeļi un jēri. Latvijā nekas tāds netiek praktizēts, bet aizbraucot uz Latīņameriku vai pat Vāciju redzēsiet dažādas interesantas izdarības.
Kopumā varam secināt, ka Lieldienu tradīcijas Latvijā un ārzemēs būtiski atšķiras. Mums ir lielāks uzsvars uz senču rituāliem, saules pielūgšanu, savukārt kristieši uzsver Jēzus augšāmcelšanās nozīmi. Latvieši, kas sevi pieskaita pie kristiešiem mēdz praktizēt abu veidu rituālus, bet cilvēki ar šaurāku domāšanu uzsver tikai sava ieaudzinātā skatījuma pārākumu. Kurai grupai piederiet jūs? Lai kāda arī nebūtu atbilde, Lieldienas ir labs brīdis, lai svinētu svētkus kopā ar ģimeni un sev tuvajiem cilvēkiem.