Finanšu nozares asociācijas publiskie paziņojumi liecina, ka 2023. gada janvārī no banku klientiem Latvijā tika izkrāpti vairāk kā miljons eiro. Par bīstamākajiem joprojām tiek uzskatīti telefonkrāpnieki, kas ar dažādām rafinētām vai gluži pretēji vienkāršām metodēm pārliecina cilvēku izpaust savus bankas karšu datus, paroles vai Smart-ID pieejas kodu. Kā tas ir iespējams, kuru vainot un, kā sevi pasargāt – apskatīsim šos jautājumus tuvplānā.
Statistika liecina, ka janvārī telefonkrāpnieki pamanījās no lētticīgiem cilvēkiem iegūt 497 tūkstošus eiro, bet 387 tūkstoši tika izkrāpti solot izdevīgas investīcijas. Statistika aptver gadījumus, kuros apkrāptie ir paši apstiprinājuši maksājumus no saviem bankas kontiem. Papildus tam bankas, savlaicīgi rīkojoties, spēja novērst vairāk kā 500 tūkstošu eiro izkrāpšanu.
Kopumā 2022. gadā no lielāko banku klientiem tika izkrāpti 12 miljoni eiro, kas ir par 0,9 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.
Krāpšanas gadījumu statistika par 2023. gada janvāri:
- telefonkrāpšana – 246;
- investīciju krāpšana – 247;
- cita veida krāpšana – 114;
Četru lielāko banku klientiem – Swedbank, SEB, Luminor un Citadele klientiem tika izkrāpts gandrīz miljons eiro, kas ir mazāk nekā 2022. gada decembrī, kad tika izkrāpti 1,3 miljoni eiro.
Kā tiek izkrāpta nauda no banku klientiem?
Metodes, kuras izmanto krāpnieki ir saistītas ar cilvēku pamata emocijām, galvenokārt, bailēm un alkatību, ko papildina nezināšana. Metožu piemēri:
- atlaides dažādiem pakalpojumiem, t.sk. komunālajiem;
- augsta peļņa no investīcijām (kriptonauda, foreks, cita veida ieguldījumi);
- neparasti lēti aizdevumi (ja procentu likmes ir būtiski zemākas kā vidēji tirgū (skat. kredīta kalkulators), šādiem piedāvājumiem nevar uzticēties.
- viltus palīdzība (kontā konstatēti aizdomīgi darījumi, to apturēšanai vajadzīgi lietotāja kodi un paroles);
- iebiedēšana (sodi par nelikumīgiem darījumiem ar kriptovalūtām);
- lētticība (bankas vai tiesībsargājošās iestādes nekad neprasa bankas konta vai bankas maksājumu kartes pieejas datus).
Vairākos gadījumos iedzīvotāji tiek pierunāti savās ierīcēs uzstādīt speciālu programmatūru, kas ļaundariem ļauj pārņemt kontroli pār to, nozagt paroles un pieejas kodus, kā arī citu privātu informāciju. Nereti
Kā atpazīt krāpniekus?
- Ja maksājuma saņemšanai tiek prasīts bankas kartes drošības kods (CCV kods), bankas pieejas dati – parole un lietotājvārds vai Smart-ID kodi – tā ir krāpšana.
- Sarunvaloda nav latviešu valoda. Lielākā daļa krāpniecību tiek izmantota krievu valoda, retāk angļu, ļoti reti latviešu valoda. Ja jums kāds sola atlaides, draud vai kā citādi mēģina pārliecināt izpaust sensitīvu informāciju, tā ir krāpšana. Principā jau sarunas uzsākšana krievu valodā ir iemesls kļūt piesardzīgiem un būt gataviem sarunu pārtraukt.
Papildus informācija
- Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā pasargāt sevi no finanšu krāpniekiem, apmeklējiet Finanšu asociācijas speciāli izveidoto mājaslapu – neuzkeries.lv un CERT pamācību datora, planšetes vai mobilā telefona aizsardzībai šeit.
- Rakstā izmantotā statistika pieejama šeit.
- Galvenais, kas jāatceras – ja kaut kas izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība, visticamāk, tā ir krāpniecība.
- Bankas un valsts iestādes jums neprasīs pieejas kodus, paroles vai SmartID datus, kā arī neaicinās ierakstīt ierīcē papildus programmatūru, turklāt saziņas valoda būs latviešu.