Jauniešu nodarbinātība vasarā

By | aprīlis 29, 2020

Daudzi vecāki, tuvojoties skolēnu vasaras brīvlaikam, sāk domāt, ko bērniem un jauniešiem darīt vasarā. Ja ir kādi draugi, kam pieder savs uzņēmums vai lauku saimniecība ir iespēja viņus nodarbināt tur. Minimālais vecums, lai jaunieši varētu oficiāli strādāt ir 14 gadi, taču vienmēr ir iespējams nodarbināt arī jaunākus bērnus, ja vien ir abpusēja vienošanās. Protams, šādā gadījumā darbs nevar tikt uzskatīts par īstu darbu, jo ir paredzēts vairāk kā veids, lai izpalīdzētu vecākiem, kuru bērni pretējā gadījumā slīkst bezdarbībā vai klaiņo pa pagalmiem un dara nerātnības. Tie vecāki, kas vēlas pa īstam likt darbā jauniešus, kas sasnieguši 14 gadu vecumu meklē iespējas vietējās avīzēs, pie draugiem, paziņām, Nodarbinātības valsts aģentūrā vai sludinājumu portālos. Pēdējais varians ir salīdzinoši nedrošs un nebūtu ieteicams, jo sludinājumus internetā var ievietot jebkurš, bet ne vienmēr tie atbilst solītajam.

Pretimnākšanu vietējiem iedzīvotājiem, vismaz lauku reģionos izrāda arī pašvaldības, kas jau aprīlī vai pat martā uzsāk uzņēmēju aptauju, lai noskaidrotu viņu vajadzības pēc sezonāla darba spēka. Pārsvarā atsaucas zemnieku saimniecības, kur tieši vasaras ir gada aizņemtākais periods un darba rokas vienmēr ir vajadzīgas. Paralēli darba iespējas var piedāvāt arī citi uzņēmumi, kas šādā veidā var mēģināt piesaistīt perspektīvākos jauniešus pēc skolas vai studijām augstskolā nākt strādāt pie viņiem. Protams, 99% jaunieši neies pēc augstskolas strādāt savās skolas gadu prakses vietā, bet visam vienmēr var būt izņēmumi.

Maksa par jaunieša nodarbināšanu ir atkarīga no komersanta godaprāta, taču pilna laika slodzē tā nevar būt zemāka par minimālo algu. Paralēli gan jāatceras, ka attiecībā uz jauniešiem ir spēkā īpaši noteikumi, kas paredz īsāku darba laiku, īsāku darba dienu un garākas atpūtas pauzes. Likumdošana un realitāte, protams, ne vienmēr viena otrai atbilst 100%, tādēļ par atpūtas paužu ievērošanu ir atbildīgi paši darbinieki. No otras puses, ja maksā tikai par padarīto, piemēram, par savāktajām zemenēm un ir vajadzīgs nopelnīt naudu, par atpūtas pauzēm daži aizmirst. Protams, ir arī tādi jaunieši, kas pieēd pilnus vēderus ar lauku labumiem un jau pirmajā dienā paceļ cepuri uz neatgriešanos. No šādiem jauniešiem cenšas izvairīties gan zemnieki, gan jebkuri citi uzņēmēji, taču pilnībā no viņiem izvairīties nav iespējams.